Plejādieši nodod ziņu cilvēcei caur Lisu Roialu (Lyssa Royal): apziņas pilnveidošana, emocijas, fiziskā un garīgā pieredze un Zemes eksperiments

Sveiki!
 
Tiem, kas nesaprot, par ko ir šis ieraksts, lūdzu, apejiet to un nepievērsiet uzmanību, bet tiem, kuriem tas rezonē – uz priekšu! Varbūt pasaule patiešām mainās un mūsu uztvere par realitāti jau ir citāda? Es vienkārši pārfrāzēšu šī video, kuru varat noskatīties angļu valodā, saturu latviešu valodā kā kopsavilkumu.

 
Šajā video tiek prezentēta intriģējoša saruna ar transa stāvoklī kanalizējošo (angļu val. channeler) Lisu Roialu (Lyssa Royal), kura caur sevi nodod ārpuszemes izcelsmes būtnes vārdā Saša (Sasha) no Plejāžu zvaigznāja atziņas. Šī tikšanās ne tikai paver durvis uz plašāku izpratni par kosmisko eksistenci, bet arī uzdod būtiskus jautājumus par cilvēces evolūciju, mūsu vietu Visumā un īsteno apziņas dabu. Visa saruna ir vērsta uz transformāciju, aicinot skatītājus izkļūt no ierobežojošām dogmām un palūkoties uz sevi kā uz lielāka, nebeidzama kosmiskā procesa daļu.
 
Šī stāstījuma galvenā ass ir Plejādiešu atgriešanās naratīvs, kuru Saša pasniedz kā dabisku evolūcijas cikla posmu. Pēc viņas teiktā, pirms 13 tūkstošiem gadu šī civilizācija cieši sadarbojās ar mūsu senčiem, taču toreiz šī saikne atgādināja vecāku un bērnu attiecības, kurās cilvēce vēl tikai spēra savus pirmos evolūcijas soļus. Šim ilgajam „miega“ vai „ziemas“ ciklam noslēdzoties, mēs tagad ieejam jaunā, apzinātākā fāzē, kurā Plejādieši atgriežas nevis kā skolotāji vai uzraugi, bet kā līdzvērtīgi partneri, kas vēlas kopā ar mums veidot nākotni.
 
Saša detalizēti apskata pašreizējo pasaules haosu, kas daudzus cilvēkus biedē un liek justies bezpalīdzīgiem. Pēc viņas teiktā, tas, ko redzam visapkārt – politiskā polarizācija, sabiedriskie nemieri un emocionālā nestabilitāte – nav sabrukuma zīme, bet gan drīzāk intensīva „vārīšanās“ procesa izpausme. Kad mēs kā suga sākam paaugstināt savas apziņas vibrācijas, šī iekšējā gaisma darbojas kā katalizators, izceļot virspusē visas līdz šim slēptās, neizdziedinātās traumas un kolektīvo „ēnu“ enerģiju, kuru ir nepieciešams atzīt un atlaist.
 
Runājot par tā saukto „atklāšanu“ (disclosure), Saša uzsver, ka nevajadzētu gaidīt oficiālus paziņojumus no valdībām vai institūcijām, jo patiesā patiesība nenāk caur ārējām struktūrām. Patiesā atklāšana ir iekšējs process, kas notiek „no apakšas“ – kad mēs kā indivīdi apzināti atzīstam savu saikni ar Visumu un pārkāpjam sava mazā „ego“ robežas. Tieši individuālā atmošanās un kļūšana atvērtākiem nezināmajam rada to kritisko masu, kas ar laiku mainīs mūsu uztveri par Visumu un mūsu vietu tajā.
 
Svarīga sarunas daļa ir veltīta „īstā Es“ un ego jēdzienu nošķiršanai. Saša paskaidro, ka ego nav mūsu īstā būtība, bet drīzāk psiholoģisks „enkurs“, kas ļauj mums piedzīvot fizisko pasauli ar visiem tās duālismiem un ierobežojumiem. Kad mēs identificējamies tikai ar savu personību, jūtamies atšķirti no visa kopuma, taču atmošanās process nozīmē pakāpenisku atzīšanu, ka neesam atsevišķi tēli, bet gan vienas universālas apziņas fragmenti, kas īslaicīgi izspēlē noteiktas lomas.
 
Pētot Visuma struktūru, sarunu biedri pieskaras skaitļu, matemātikas un svētās ģeometrijas tēmām. Saša skaidro, ka svētā ģeometrija darbojas kā tilts starp fizisko un nefizisko pasauli. Skaitļu secības, tādas kā Fibonači, ir kā šabloni, kas pārvērš garīgo enerģiju matērijā, veidojot fizisko realitāti. Tādēļ, kad sākam pamanīt noteiktus atkārtojošos skaitļus savā vidē, tā nav nejaušība, bet gan apziņas logs, kas atver saikni ar Visuma simetriju un harmoniju.
 
Atbildot uz jautājumu par universālajiem likumiem, tādiem kā pievilkšanās vai polaritātes likumi, Saša precizē, ka tie drīzāk ir universāli principi, nevis stingri noteikumi. Šie principi nav statiski; to uztvere tieši atkarīga no mūsu apziņas attīstības līmeņa. Piemēram, dzīvojot zemas apziņas stāvoklī, viss šķiet melns vai balts, taču paplašinoties uztverei, tie paši likumi kļūst šķidrāki, harmoniskāki un integrētāki, zaudējot savu stingro, ierobežoto dabu.
 
Jautājums par to, vai mēs paši radām savu realitāti, gūst smalku atbildi. Pēc Sašas teiktā, ir maldīgi uzskatīt, ka mūsu mazais ego „rada“ realitāti – tas tikai izmanto noteiktus mehānismus. Patiesā radīšanas jauda nāk no mūsu stiprākā iekšējā stāvokļa – ja esam piepildīti ar mīlestību, mēs dabiski pievelkam realitāti, kas atspoguļo šo mīlestību. Visa mūsu evolūcijas pāreja uz ceturto blīvumu ir tieši virzība no dominēšanas caur „ego gribu“ uz saskaņošanos ar „dievišķo gribu“, kas vienmēr saistīta ar sirds gudrību.
 
Astrālās sfēras un sapņu pasaules kontekstā Lisa Roiala un Saša diskutē par to, kur esam, kad guļam. Saša paskaidro, ka astrālā sfēra joprojām pieder atšķirtības pasaulei, taču tā ļauj mums piedzīvot dažādus eksistences „fraktāļus“. Lai patiesi pieskartos savam augstākajam Es, nepieciešama nevis aktīva prāta darbība, bet gan dziļš, kluss stāvoklis, kuru varam sasniegt caur meditāciju vai vienkārši apzinātu būšanu dabā bez jebkāda iekšējā komentāra.
 
Viena no iedvesmojošākajām šīs sarunas daļām ir personīgās saiknes ar Plejādēm apstiprinājums. Saša norāda, ka spēcīga iekšēja pievilkšanās sajūta noteiktai civilizācijai nav nejauša – tas liecina, ka „cita es“ fragments eksistē tajā realitātē. Viņa piedāvā skatītājiem vienkāršu, bet jaudīgu vingrinājumu: vienkārši iztēloties, ka šī saikne ir reāla, un atvērt tai savu sirdi. Šāds apzināts nodoms palīdz izveidot enerģētisko kanālu, kas ne tikai integrē mūsu apziņu, bet arī atvieglo kopējo planētas transformāciju.
 
Viena no svarīgām tēmām, kuru Saša attīstīja netieši, ir emocionālā ķermeņa nozīme evolūcijas ceļā. Viņa uzsvēra, ka fiziskais ķermenis un emocijas nav šķēršļi garīgumam, bet gan pretēji – tie ir nepieciešami instrumenti, kas ļauj mums pilnībā piedzīvot fizisko realitāti. No Plejādiešu skatpunkta, daudzi cilvēki mēģina „bēgt“ no savām emocijām, taču tas tikai bremzē to integrāciju. Pēc viņas teiktā, emocionālais ķermenis ir nevis jāslāpē, bet jātransformē caur pieņemšanu, jo tieši caur emocionālo lauku mēs varam „lejupielādēt“ augstākas vibrācijas informāciju, kas citādi paliktu nepieejama mūsu racionālajam prātam.
 
Tāpat sarunā tika smalki pieminēts „neiejaukšanās princips“, kas ir ārkārtīgi svarīgs Plejādiešu ētikas kodeksā. Saša paskaidroja, ka, lai gan viņi jūt pienākumu palīdzēt cilvēcei mūsu ģenētisko saikņu dēļ, viņi nekad nepārkāps mūsu brīvo gribu. Tas nozīmē, ka viņi nevar ierasties un „izglābt“ mūs no mūsu pašu izvēlēm vai radītajām krīzēm. Viņu palīdzība izpaužas tikai caur enerģētisko atbalstu, iedvesmu un iespējām, kuras mums pašiem jāizvēlas pieņemt. Šis princips paskaidro, kāpēc kontakts ar viņiem bieži notiek smalkā līmenī: viņi rada „telpu“ mūsu izaugsmei, bet pašu izaugsmes darbību jāveic mums pašiem, jo tā ir būtiska prasība, lai mūsu apziņa kļūtu patstāvīga un nobriedusi.
 
Papildus ir vērts pieminēt Sašas domas par „nozīmīgo laiku“, kurā tagad dzīvojam. Viņa uzsvēra, ka mūsu pašreizējā ēra ir īpaša pat kosmiskā mērogā, jo Zeme šobrīd darbojas kā milzīga „laboratorija“ apziņas eksperimentiem. Pēc Sašas teiktā, daudzas civilizācijas Visumā vēro mūsu pāreju no trešā uz ceturto blīvumu ar lielu interesi, jo tas, ko mēs tagad piedzīvojam – duālisma transformāciju uz vienotību – ir viens no grūtākajiem evolūcijas procesiem. Viņa pat ieminējās, ka mūsu spēja saglabāt līdzsvaru starp tehnoloģisko progresu un garīgo atmošanos ir tas, kas mūs nākotnē padarīs par vērtīgiem galaktiskās kopienas locekļiem, kas spējīgi ienest unikālu pieredzi Visuma kolektīvajā gudrībā.
 
Visbeidzot, svarīgi pievērst uzmanību Lises Roialas pieminētajam tehnoloģiskajam aspektam, kas saistīts ar kanalizēšanas procesu. Lai gan ierakstā tika apskatīta emocionālā un garīgā puse, sarunas laikā tika īsi pieminēta zinātnes un spiritualitātes tuvināšanās. Saša apstiprināja, ka tehnoloģiju (piem., elektroencefalogrammu) izmantošana, pētot kanalizētāju smadzeņu darbību, ir ļoti apsveicams solis, jo tas palīdz nojaukt barjeras starp skeptisko akadēmisko sabiedrību un garīgajām praksēm. Viņa pauda cerību, ka nākotnē arvien vairāk „neticamu“ fenomenu tiks apstiprināti ar zinātniskām metodēm, kas savukārt radīs pamatu plašākai sabiedrības atvērtībai. Šī pieeja rāda, ka Plejādieši mudina nevis uz aklu ticību, bet gan uz apzinātu, integrētu un intelektuāli pamatotu skatījumu uz Visuma noslēpumiem.
 
Savos noslēguma vārdos Saša aicina skatītājus nepadoties bailēm, pat ja pasaules kontekstā viss šķiet draudīgi. Viņa atgādina, ka esam mīlēti un pilnībā atbalstīti no neredzamajām sfērām un augstākas apziņas būtnēm, kuras vēro šo „svēto“ dzimšanas procesu. Pēc viņas teiktā, vissvarīgākais darbs, kuru katrs no mums var izdarīt, ir „sava dārza kopšana“ – t. i., individuāls darbs ar savām iekšējām traumām un apziņas pilnveidošana.
 
Visbeidzot, Lisa Roiala rezumē, ka dzīves jēga ir „atmošanās no atšķirtības sapņa“. Šis process ir garš ceļojums, kurā mēs pakāpeniski saprotam, ka esam ne tikai „aktieri“ uz fiziskās skatuves, bet arī tie, kas paši šo skatuvi vēro un animē. Šāda apziņa ļauj atbrīvoties no nevajadzīgām ciešanām un rast mieru sevī, tādējādi sniedzot ieguldījumu lielajā apziņas lēcienā, kuru šobrīd piedzīvo visa cilvēce.
 
Maijnieciskā Dvēsele