Hobas meteorīts – lielākais dabiski sastopamais dzelzs gabals uz Zemes, atklāts Namībijā

 

Sveiki!

 

Vai zinājāt, ka slavenais kosmiskais ķermenis, kas 1920. gadā tika atrasts Namībijā, ir pazīstams kā Hobas meteorīts? Šis iespaidīgais dabas brīnums tika atrasts toreizējā Dienvidrietumāfrikā, reģiona ziemeļu malā netālu no Grūtfonteinas pilsētas, Hobas Rietumu fermas teritorijā. Vēsturiskais atklājums notika pilnīgi nejauši, kad vietējais fermers un zemes īpašnieks Jakobs Hermanis Britsa (Jacobus Hermanus Brits) ar vērsi vilktu arklu ara savu lauku. Arašanas laikā arkls pēdīgi uzdūrās neparastiski cietam metāliskam šķērslim, kas bija paslēpts zem seklas augsnes kārtas, un turpmākie izrakumi atklāja masīvu, plakanu metāla plāksni, kuras lielākā daļa atradās zem zemes.

 

Meteorīts ieguva savu nosaukumu no vietas, kur tas tika atrasts – Hobas fermas –, savukārt pats vārds "Hoba" vietējā valodā nozīmē arī "dāvana". Lai gan meteorīts sasniedza Zemi aptuveni pirms 80 000 līdz 300 000 gadiem, tā neparastās plakanās formas, seklā ielidošanas leņķa un spēcīgās atmosfēras bremzēšanās dēļ tas pat neizveidoja tradicionālu lielu triecienkrāteri. Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka trieciena brīdī kosmiskā ķermeņa sākotnējā masa varēja sasniegt aptuveni 500 tonnas, taču lielākā tā daļa sadedza vai iztvaikoja atmosfērā, savukārt cietā masa, kas piezemējās uz zemes, laika gaitā ir zaudējusi daļu sava svara apkārtējās vides erozijas un vandālisma dēļ.

 

Pašlaik tiek lēsts, ka Hobas meteorīts sver aptuveni 60 tonnas (daži vēsturiskie avoti norāda līdz pat 66 tonnām), un tā fiziskie izmēri ir aptuveni 2,7 metri garumā un platumā un ap 0,9 metriem biezumā, padarot to oficiāli atzītu par lielāko zināmo veselo meteorītu un lielāko dabiski sastopamo dzelzs gabalu uz Zemes. Saskaņā ar ķīmisko un mineraloģisko sastāvu šis kosmiskais atradums pieder retam dzelzs meteorītu veidam, kas pazīstams kā ataksīti un kam raksturīgs ārkārtīgi augsts niķeļa saturs. Precīzas laboratoriskās pārbaudes ir parādījušas, ka meteorīts sastāv no aptuveni 82–84 procentiem dzelzs, apmēram 16 procentiem niķeļa, kā arī nelielu kobalta daudzumu un fosfora pēdām; ārkārtīgi augstās niķeļa koncentrācijas dēļ tam pilnībā trūkst raksturīgo Vidmanštetenas kristāliskās struktūras līniju, kas sastopamas vairumā citu metālisku meteorītu.

 

Pirmos oficiālos zinātniskos secinājumus un metalurģisko analīzi 1929. gadā publicēja pētnieks L. Dž. Spensers (L. J. Spencer), un turpmākajās desmitgadēs geologi un metalurgi veica plašus pētījumus, lai izprastu protoplanētu kodolu struktūru agrīnajā saules sistēmā un meteorīta magnētiskās īpašības. Runājot par radiācijas jautājumu, ir svarīgi atzīmēt, ka Hobas meteorīts nav radioaktīvs – tas nesatur nekādas radioaktīvo elementu sabrukšanas pēdas un tāpēc nerada nekādus draudus veselībai, lai gan vēlākos gados vietējie urāna ieguves uzņēmumi finansiāli atbalstīja aizsardzības pasākumus pret vandāļiem.

 

Pateicoties tā milzīgajam svaram un apjomam, meteorīts nekad nav ticis pārvietots vai mēģināts izvietot no tā sākotnējās atrašanās vietas. Lai aizsargātu šo nenovērtējamo zinātnisko objektu, Namībijas valdība 1955. gadā to pasludināja par nacionālo pieminekli. 1987. gadā fermas īpašnieks uzdāvināja zemes gabalu valstij, pēc kura ap meteorītu tika uzbūvēts akmens amfiteātris, apmeklētāju informācijas centrs un drošības infrastruktūra, lai ierobežotu suvenīru medniekus, kuri iepriekš bija mēģinājuši nošķelt no tā gabalus. Mūsdienās Hobas meteorīts ir viens no visvairāk apmeklētajiem un populārākajiem tūrismu galamērķiem Namībijā, kur tūkstošiem ceļotāju no visas pasaules zem klajas debess var tieši redzēt un aptaustīt gadu tūkstošiem senu kosmisku relikviju.

 

Saskaņā ar vizionāru un ekstrasensu (nevis zinātnieku!) nostāstiem Hobas meteorīts tiek raksturots nevis kā parasts metāla gabals, bet gan kā spēcīga kosmiskā "bāka" vai enerģijas akumulators. Tiek apgalvots, ka caur to uz Zemi miljardiem gadu ir tikuši raidīti informācijas kodidi no dziļākajiem visuma nostūriem, un pats metāls darbojas kā sens akumulators, kas joprojām glabā sākotnējo kosmiskās izcelsmes informāciju par zvaigžņu sistēmu veidošanos.

 

Hipnozes seansos vai regresīvās meditācijās, ko veic noteikti ezotērikas praktiķi, tiek piedzīvotas it kā patiesā trieciena brīža vizuālās atmiņas. Šo vīziju dalībnieki ziņo, ka redzējuši nevis parastu ugunsbumbu, bet gan aklinošu gaismas plūsmu dīvainā violetā vai sudrabainā krāsā, kas pāršķēla debesis un apzināti izvēlējās savu nosēšanās vietu tagadējās Namībijas teritorijā, nostiprinot vietā noteiktas planētas enerģijas līnijas.

 

Populāra vīzija arī liek domāt, ka cilvēki meteorīta tuvumā izjūt dīvainu laika ritējuma palēninātinājumu vai emocionālu atvieglojumu, ko ezotērikas praktiķi saista ar "zelta metāla lauka" attīrošo iedarbību. Tiek uzskatīts, ka niķeļa un dzelzs savienojums rada smalku magnētisko lauukumu, kas rezonē ar cilvēka sirds čakru, palīdzot attīrīt zemapziņas traumas un savienot indivīdu ar universālo apziņu.

 

Sacelšanās Gars