Garīgā Atmoda: No Gribas Cīņas līdz Pilnīgai Padošanās Patiesībai (Atsacīšanās no Kontroles Ilūzijas: Apzināšanās kā Ceļš uz Dievišķo)

 

Garīgā Atmoda: Padošanās un Sevis Apzināšanās Ceļš

 

Cilvēka ceļojums uz garīgo piepildījumu sākas ar būtisku pagriezienu – lēmumu atlaist grožus un ļaut pašai eksistencei plūst savā ritmā. Tas prasa pilnībā apturēt nepārtrauktu iekšējo pretestību un pieņemt fundamentālu faktu: viss ir tieši tā, kā tam jābūt, tieši šajā mirklī. Brīdī, kad mēs pārtraucam domāt, ka dzīvei vajadzētu būt vieglākai, taisnīgākai vai citādai, mēs piedzīvojam to, ko dēvē par mūžīgās TAGADNES mirkļa patiesumu. Tā nav apātija, bet gan dziļš, atbrīvojošs padošanās akts, kurā prāts vairs nemēģina skaidrot Radītājam, kā vadīt Visumu, bet vienkārši ļauj tam plūst. Šī padošanās atbrīvo dvēseli, ļaujot tai baudīt pašu dzīves procesu, tās diženumu un daudzveidību.

 

Pilnības Ievērošana Cietumos un Ego Ilūzija

 

Šī pieņemšana kļūst īpaši svarīga, saskaroties ar ciešanām. Lai gan ciešanas var šķist vislielākā kļūda vai netaisnība, no augstākas perspektīvas spēja saskatīt pilnību pat sāpēs veicina ciešanu beigas vairāk nekā jebkurš mēģinājums tās mainīt. Piemēram, tā vietā, lai vaicātu: "Kāpēc tas notika ar mani?", kas ir ego cīņas izpausme, mēs varam jautāt: "Ko šī pieredze man atklāj par mani pašu un Visumu?". Šāda domāšanas maiņa paver apzināšanos, ka viss ir Dievs, un tādējādi viss ir svēts un skaists, pat tas, kas šķiet dīvains vai grūts. Turklāt, ja pārmaiņas ir nepieciešamas un jums tās jāiniciē, pats Visums organizēs jūsu dzīvi tā, lai šīs pārmaiņas notiktu caur jums, bez apgrūtinošas ego piepūles.

 

 Vērtīgā Investīcija un Patiesā Esība

 

Cilvēka lielākā kļūda ir nepārtraukta investēšana laicīgajā. Mūsu ikdienas ego izvēles bieži atgādina bērnu rotaļas, kurās nepārtraukti tiek izvēlētas jaunas „spožas mantiņas” – jauni priekšmeti, tituli, statuss vai dramatiskas attiecības. Mēs uzskatām, ka šīs ārējās lietas nosaka mūsu laimi. Tomēr atzīšana, ka visas šīs mantiņas galu galā izzudīs tīrā gaismā, no kuras tās radās, ļauj mums tās baudīt, bet pie tām nepieķerties. Tieši tādēļ jūsu vienīgajai un visvērtīgākajai investīcijai jābūt vērstai uz sevi – uz savu Patieso Esību, uz to Dieva dzirksteli, kas ir jūsu Augstākā Esība.

 

Apzināšanās kā Galvenais Mērķis

 

Kad mēs atzīstam, ka neesam tikai ego radīta loma, bet esam būtiska Dievišķā aspekta daļa, iestājas prieks. Tiek aptverts, ka dzīvē ir tikai viena patiesa tieksme, ko ir vērts sasniegt: tā ir atmoda un sava Dievišķuma apzināšanās. Šī apzināšanās ir mērķis pati par sevi, un padošanās un atbrīvošanās no kontroles ilūzijas ir līdzekļi tā sasniegšanai. Pēc Patiesās Esības apzināšanās dzīve vairs nav cīņas lauks, bet gan nepārtraukts brīnums un Dievišķās būtības izpausme ikdienas Tagadnē.