Sveiki!
Es zinu, ka daudzi man nepiekritīs, bet tas arī nav
nepieciešams. Tas, kā ar mums manipulē, kā mūs muļķo ar patriotiskām vērtībām,
ticību un cēliem vārdiem, ir tikai daļa no absurda politiskā teātra. Cilvēki,
kuri nepiekrīt šim "cirkam", acumirklī kļūst par ienaidniekiem:
viņiem tiek piekārtas "putinistu" vai pretvalstisku elementu
etiķetes, viņus samīca dubļos. Nekas jauns kopš Albēra Kamī
"Svešinieka" laikiem – no tiem, kas neiekļaujas sabiedrības normās,
vienkārši atbrīvojas.
Zemāk esmu apkopojis Žaka Fresko, manuprāt, ļoti
svarīga 20. gadsimta domātāja un sabiedriskā darbinieka, pārfrāzētas idejas.
Negribēsim kļūt par varoņiem, jo varonība visbiežāk nozīmē cīņu, vardarbību un
asinis.
Reliģiozs cilvēks, kurš atbalsta karu un bruņošanos,
ir sistēmas maldināts – sistēmas, kas iemācījusi viņam ticēt vārdiem, bet ne to
jēgai. Viņš atkārto "neizplani", bet attaisno bumbas. Viņš runā par
mīlestību pret tuvāko, bet mierīgi vēro, kā "tuvākais" kļūst par
ienaidnieku tikai tāpēc, ka dzīvo aiz citas robežas. Tā nav ticība. Tā ir
programmēšana.
Jēzus mācība bija vienkārša un radikāla: nenogalini,
nekaitē, mīli, piedod. Tajā nebija atrunu: "ja vien tas nav karš",
"ja vien tās nav valsts intereses" vai "aizsardzība". Šos
izņēmumus radīja nevis Dievs, bet varas struktūras, kurām vajadzēja paklausīgus
kareivjus, nevis apzinātus cilvēkus.
Reliģiozs cilvēks, kurš svētī ieročus, tic nevis
Dievam, bet simboliem, karogiem un autoritātēm. Viņš tic, jo baidās neticēt. Ja
Dievs ir visaptveroša mīlestība, kā to var savienot ar sprāgstvielām? Ja
cilvēka dzīvība ir svēta, kā to var atņemt "likumīgi"? Tās ir
loģiskas pretrunas, kas izzustu vienā mirklī, ja cilvēki sāktu domāt, nevis
pakļauties.
Problēma nav reliģija. Problēma ir dogma bez
izpratnes. Ticība, kas atdalīta no kritiskās domāšanas, kļūst bīstamāka par
jebkuru ieroci, jo ļauj cilvēkam nogalināt ar mierīgu sirdsapziņu. Jēzus
neaicināja veidot armijas – viņš aicināja mainīt apziņu. Bet mainīt apziņu ir
grūti, savukārt uzbūvēt tanku – viegli. Tāpēc civilizācija izvēlējās tēraudu,
nevis gudrību.
Kamēr cilvēki lūgsies par mieru, bet maksās nodokļus
karam, nekas nemainīsies. Patiesi garīgs cilvēks nejautā: "kura puse ir
pareizā?". Viņš jautā: "kāpēc vispār eksistē puses?". Un tikai
tad sākas īstā ticība – nevis institūcijai, bet cilvēcībai.
Nemierīgā dvēsele
Komentarų nėra:
Rašyti komentarą