Plejādieši (Plejāžu zvaigznāja citplanētiešu civilizācija): raksturīgās iezīmes, NLO, telepātiskās zināšanas, Holivudas filmas, "Gredzenu pavēlnieks" un tēli populārajā kultūrā

 

Sveiki, lasītāji!

 

Mūsdienu interneta kultūrā un ezotēriskajos forumos plejādieši tiek prezentēti kā viena no progresīvākajām ārpuszemes civilizācijām, kas cēlusies no Plejāžu zvaigžņu kopas Taura zvaigznājā. Viņus bieži dēvē par mūsu kosmiskajiem brāļiem vai garīgajiem skolotājiem, kuru galvenā misija ir palīdzēt cilvēcei evolucionēt un sasniegt augstāku apziņas līmeni. Populārajā mitoloģijā tiek apgalvots, ka šai civilizācijai piemīt īpaši augsta vibrācija un mierīgs raksturs, tāpēc viņi tiek uzskatīti par savdabīgiem galaktikas diplomātiem, kas tiecas visumā izplatīt mīlestības, harmonijas un vienotības idejas.

 

Viena no spilgtākajām plejādiešu iezīmēm ir viņu neticamā fiziskā līdzība cilvēkiem, kā dēļ viņi tiek pieskaitīti tā dēvētajai ziemeļnieku tipa citplanētiešu grupai. Aprakstos viņi tiek attēloti kā gari, graciozi un ārkārtīgi pievilcīgi subjekti ar gaišu ādu, caururbjošām zilām vai zelta krāsas acīm un gariem, parasti baltiem vai gaišiem matiem. Šāda izskata dēļ viņus bieži salīdzina ar eņģeļiem vai senajām skandināvu dievībām, bet viņu klātbūtne, pēc to cilvēku teiktā, kuri apraksta kontaktu pieredzi, rada dziļa miera un beznosacījumu mīlestības sajūtu.

 

Interneta kultūrā valda pārliecība, ka plejādiešiem un cilvēkiem ir kopīgs ģenētiskais priekštecis, tāpēc mūsu sugas ir bioloģiski un garīgi saistītas. Dažas teorijas vēsta, ka tieši plejādieši piedalījušies cilvēka DNS veidošanā agrīnajās civilizācijās, tāpēc viņi jūtas atbildīgi par mūsu planētas likteni. Šī saikne izskaidro, kāpēc viņi it kā sazinās ar cilvēkiem caur sapņiem, meditācijām vai tiešiem telepātijas seansiem, nododot vēstījumus par nepieciešamību saudzēt dabu un atteikties no militāriem konfliktiem.

 

Atšķirībā no agresīviem citplanētiešiem, kuri zinātniskajā fantastikā bieži tiecas iekarot Zemi, plejādieši tiek raksturoti kā pasīvi novērotāji un gidi. Viņi neiejaucas cilvēka brīvajā gribā un neizmanto spēku, bet darbojas drīzāk kā smalki iedvesmotāji, kas mudina mūs pašus atklāt savu garīgo potenciālu. Viņu tehnoloģiskais progress, pēc teoriju piekritēju domām, ir neatdalāms no viņu garīgās tīrības, tāpēc viņu kosmosa kuģi bieži tiek aprakstīti kā gaismas objekti, kas spēj ceļot ne tikai laikā un telpā, bet arī caur dažādām dimensijām.

 

Par plejādiešu dzīvesveidu viņu dzimtenē ir zināms no daudziem vēstījumiem, kas saņemti "kanālu" (channeling) seansu laikā un kuros tiek zīmēta utopiska aina. Tiek uzskatīts, ka viņu sabiedrībā neeksistē nauda, slimības vai hierarhiska vara, bet visa viņu eksistence balstās uz kopienas garu un jaunradi. Viņi it kā dzīvo tūkstošiem gadu, jo viņu ķermeņi nav tik blīvi kā mūsējie, bet viņu vidē dominē kristāliskas struktūras, augstās tehnoloģijas un pastāvīga saikne ar kosmisko enerģiju.

 

Plejādiešu galīgais tēls interneta folkloras kontekstā ir cerības simbols, kas atspoguļo cilvēces vēlmi atrast drošu vietu bezgalīgajā visumā. Lai gan zinātnes aprindām nav nekādu pierādījumu par viņu eksistenci, šī leģenda paliek dzīvotspējīga kā moderna pasaka par labāku rītdienu. Plejādieši kalpo kā spogulis, kurā mēs redzam to, par ko paši vēlētos kļūt – mierīgu, gudru un dabā un tehnoloģijās līdzsvaru atradušu civilizāciju.

 

PLEJĀDIEŠU IZPAUSMES POPULĀRAJĀ KULTŪRĀ: NO HOLIVUDAS UN "GREDZENU PAVĒLNIEKA" LĪDZ EZOTĒRIKAI UN TELEPĀTIEM

 

Mūsdienu ufoloģijas un ezotērikas pasaulē plejādiešu fenomens nav iedomājams bez dažām galvenajām personībām, kuru stāsti kļuva par pamatu visai "zvaigžņu sēklu" (starseeds) kustībai, kas apgalvo, ka daudzas cilvēku dvēseles patiesībā cēlušās no tālām galaktikām. Spilgtākā un, iespējams, pretrunīgākā figūra šajā kontekstā ir šveicietis Billijs Maiers (Billy Meier), kurš jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados sāka publiskot pārsteidzošus materiālus – tūkstošiem fotogrāfiju un videoierakstu, kuros, pēc viņa apgalvojuma, fiksēti plejādiešu kosmosa kuģi, kurus pats Maiers dēvēja par "Plejaran" kuģiem. Šis vīrs apgalvoja, ka uztur tiešu fizisku saikni ar plejādiešu sievieti vārdā Semjase, kura viņam nodevusi izsmeļošas zināšanas par viņu civilizācijas vēsturi, tehnoloģisko progresu un garīgajiem likumiem. Lai gan skeptiķi un video analīzes eksperti Maiera sniegtos pierādījumus bieži dēvē par prasmīgiem viltojumiem, viņa izveidotā naratīvā sistēma par plejādiešu garīgajām mācībām kļuva par neapstrīdamu subkultūras pamatu, kas izveidoja pirmo konsekvento šīs ārpuszemes rases portretu.

 

Plejādiešu mitoloģijas attīstība sasniedza jaunu līmeni ar Barbaru Mārsiniaku (Barbara Marciniak), vienu no ietekmīgākajām pasaules "kanālistēm" (channelers), kuras grāmatas, īpaši bestsellers "Rītausmas nesēji" (Bringers of the Dawn), kļuva par garīgo gidu tūkstošiem meklētāju. Mārsiniaka apgalvo, ka telepātiski saņem informāciju no apvienotas plejādiešu grupas, kas sevi piesaka kā mūsu garīgos priekštečus, kuri atgriezušies no nākotnes laika līnijām. Viņas darbos tiek attīstīta teorija, ka cilvēce piedzīvo "lielo atmošanos", kuras laikā plejādieši palīdz mums transformēt savu apziņu un pat bioloģiski mainīt DNS struktūru, tā atbrīvojoties no ierobežotās materiālās uztveres. Šo garīgo estētiku modernajā interneta vidē pārnesa Alaje no Plejādēm – populārs YouTube satura veidotājs, kurš sevi prezentē kā tiešu plejādiešu civilizācijas iemiesojumu uz Zemes. Viņa videoieraksti, kuros redzamas spilgtas vizualizācijas un dzirdama meditatīva mūzika, ir orientēti uz mīlestības enerģijas izplatīšanu, čakru attīrīšanu un kolektīvu sagatavošanos kosmiskajām pārmaiņām. Viņa sludinātā mācība guvusi miljoniem skatījumu, galīgi nostiprinot plejādiešu kā gaismas un graciozu būtņu tēlu digitālajā kultūrā.

 

Plejādiešu tēls, lai arī reti tieši pieminēts, ir dziļi caurstrāvojis Holivudas kino un plašāko popkultūru caur noteiktiem vizuālajiem arhetipiem. Garo, gaišo, etērisko un bezgalīgu gudrību starojošo citplanētiešu tēls kļuva par pretstatu klasiskajiem, bailes raisošajiem monstriem. Stīvena Spīlberga 1977. gada šedevrs "Trešās pakāpes tuvie kontakti" lika pamatus šim pagriezienam: lai gan beigās redzamās būtnes fiziski ir smalkas, to izstarotais mirdzums un mierīgā, muzikālā saziņa izveidoja "labo citplanētiešu" koncepciju, kas vēlāk organiski saplūda ar plejādiešu mītu. Šī estētika ar gariem baltiem matiem un ideāli simetriskiem sejas pantiem pamanāma pat tajos darbos, kas nav tieši saistīti ar ufoloģiju. Piemēram, filmā "Betmens un Robins" vai Dž. R. R. Tolkīna "Gredzenu pavēlnieka" ekranizācijās redzamie elfi vizuāli gandrīz ideāli atbilst plejādiešu aprakstiem. Ezotēriskajās kopienās bieži tiek izvirzīta hipotēze, ka senās leģendas par pasaku būtnēm un elfiem cēlušās tieši no agrīnajiem kontaktiem ar šo kosmisko rasi.

 

Visbeidzot, plejādiešu tēma atradusi savu vietu zinātnes popularizēšanas un spekulatīvās dokumentālistikas žanrā, kur tādi seriāli kā "Ancient Aliens" velta veselas epizodes Plejāžu zvaigžņu kopas analīzei. Šeit tiek pētīti seno maiju, čeroki cilts indiāņu un ēģiptiešu mīti, kuros "septiņas māsas" pastāvīgi tiek minētas kā dievību izcelsmes vieta vai debesu mājas, kurās mīt radītāji. Populārajā kultūrā plejādieši ir galīgi nostiprinājušies kā "kosmiskie vecāki" – drošs un patīkams simbols, kas, pretēji biedējošajiem "pelēkajiem" citplanētiešiem, asociējas ar garīgo aizsardzību un mieru. Viņu attēlošana, izmantojot nacionālos elementus, piemēram, lietuviešu, latviešu vai igauņu tautiskos motīvus un karogu krāsas, vēl vairāk pastiprina ideju, ka šī kosmiskā civilizācija nav sveša, bet gan tuva katras tautas saknēm, kalpojot kā universāls vienotības un augstāka cilvēciskā potenciāla simbols.

 

PLEJĀDIEŠU PAREĢOJUMI

 

Plejādiešu pareģojumi un vīzijas par Zemes nākotni visbiežāk tiek nodotas "kanālu" seansu laikā, kuros izvēlētas personas kļūst par enerģētiskiem vadītājiem, pārraidot augstas frekvences informāciju no Plejāžu kopas uz mūsu materiālo pasauli. Šo pareģojumu galvenā ass ir tā dēvētā "Lielā pāreja" jeb planētas pāreja no trešās uz piekto dimensiju. Plejādieši caur saviem starpniekiem, piemēram, Barbaru Mārsiniaku vai kopienu "The Pleiadians", pastāvīgi atkārto, ka mūsu Saules sistēma šobrīd šķērso īpaši jaudīgu fotonu joslu – intensīvas gaismas un enerģijas zonu kosmosā. Pēc viņu teiktā, šis process neatgriezeniski mainīs cilvēka bioloģiju, modinās tūkstošiem gadu apspiesto "ēnas" DNS un ļaus cilvēcei atgūt telepātiskās spējas un tiešu saikni ar visuma radošajiem spēkiem.

 

Šiem vēstījumiem ir arī spēcīgs brīdinošs raksturs, īpaši attiecībā uz ekoloģisko līdzsvaru un tehnoloģiju kontroli. Plejādiešu pareģojumos bieži minēts, ka Zeme ir dzīva būtne – Gaja, kura pati aktīvi attīrās no negatīvās enerģijas, tāpēc tuvākajā desmitgadē var pastiprināties dabas kataklizmas, kas ir tikai vecās sistēmas sabrukuma pazīmes. Caur tādiem kontaktiem kā Billijs Maiers tika nodotas detalizētas prognozes par iespējamiem politiskiem lūzumiem, mākslīgā intelekta radītajiem draudiem cilvēka individualitātei un nepieciešamību atgriezties pie ilgtspējīgas eksistences. Viņi uzsver, ka nākotne nav stingri nolemta, bet ir atkarīga no cilvēces kolektīvās apziņas: ja izvēlēsimies mīlestības un atbildības ceļu, izvairīsimies no destruktīviem scenārijiem un ieiesim zelta laikmetā, kur tehnoloģijas kalpos garīgajai izaugsmei, nevis apspiešanai.

 

Informācijas nodošanas veids ir ļoti specifisks un balstās uz vibrāciju rezonansi. Plejādieši nedod priekšroku fiziskiem rakstiem, bet labāk izmanto "gaismas kodus" un ģeometriskas formas, kas tiek nodotas caur tēliem, sapņiem vai pēkšņām intuitīvām atklāsmēm. Cilvēki, kuri apgalvo, ka ir šo zināšanu saņēmēji, stāsta, ka seansu laikā viņi jūt intensīvu karstumu vai tirpšanu mugurkaulā, bet informācija viņu galvās parādās nevis kā atsevišķi vārdi, bet kā vienotas datu paketes, kuras vēlāk nākas "izpakot" un iztulkot cilvēku valodā. Bieži šādi seansi notiek publiski, kur "kanālists" runā mainītā balsī vai ritmā, apgalvojot, ka viņa ķermeni izmanto plejādiešu kolektīvā apziņa, tiecoties tieši uzrunāt auditoriju un sniegt tai enerģētisku atbalstu.

 

Visbeidzot, visi šie pareģojumi reducējas uz vienu galveno vēstījumu – baiļu beigām. Plejādieši apgalvo, ka tūkstošiem gadu cilvēce tika turēta "frekvenču cietumā", kurā dominēja bailes, kontrole un sašķeltība, taču tagad šis plīvurs plīst. Viņu pareģojumi sola, ka pēc šī transformācijas perioda beigām Zeme kļūs par "dzīvo bibliotēku" un kosmisko centru, kurā dažādas galaktikas rases varēs brīvi apmainīties ar zināšanām. Lai gan daudziem šīs prognozes izklausās pēc zinātniskās fantastikas, plejādiešu atbalstītājiem tas ir konkrēts rīcības plāns, kas mudina ikdienā izvēlēties augstāku vibrāciju, rūpēties par savu vidi un gatavoties neizbēgamajai sastapšanās brīdim ar kosmisko ģimeni.

 

Dumpīgā dvēsele